Juhans Līvs latviski / Juhan Liiv läti keeles

Standard

Nüüd olen ilmselt üles leidnud kõik läti keelde tõlgitud Juhan Liivi luuletused. Esimesed tõlked ilmusid 1912, siiamaani viimased 1991. No Gailiti tõlked on üsna vabad, peab päris pingutama, et aru saada, mis luuletus on tõlgitud.

Drošvien tagad esmu atradis visus Juhana Līva atdzejojumus latviski. Pirmie publicēti 1912, līdz šim pēdejie 1991. Nu Gailita atdzejojumi ir diezgan brīvi, jādomā sprindzināti, kādus dzejoļus viņš atdzejojis.

Emale

 

Dzimtenes Vēstnesis 7.01.1912 tlk/atdz.  Augusts Gailits.

Māmiņa

Mīļa, dārga mamiņa,

Dzīve nelaimīga tapa.

Atnākot pie tava kapa

Birst pār vaigu asara.

„Manās pēdās staigā,“ teici

„Dzīvē labu daiļu veici –“

Māmiņ, mīļā līgaviņa

Jauno ceļu parādīja.

Kur gan viņas ceļi gāja?

Pāri purviem, pāri kalniem …

Līdz tad maniem daiļiem sapņiem

Nāca klusā zarku-māja.

Māmiņ, iedreb koku lapa …

Bērzu zaros iedzied vējš –

Atnākot pie tava kapa,

Nāve pašam pretī dvēš …

 

Helin

Dzejas diena 1976,  Laimonis Kamara

 

Kahekõne

Zvaigzne 1985/14, Guntars Godiņš.

 

Kui tume veel kauaks ka sinu maa

 

kui tume veel kauakskui tume jeruma

Brīvā zeme 24.02.1933 Lonija Jēruma.

Cik ilgi vēl tumša?

 

Cik ilgi vēl tumša būs zeme tava

Un smaga, ko  nest tava nasta?

Kad vairāk nespētu, nesniegtu sava

Sen ilgota zilā krasta? …

Pār tevi vēl debesis zvaigznes mirdz,

Plaukst puķes tev ceļu jūtis,

Un tavas domas un tava sirds

Reiz pukstēs tavas tautas krūtis,

Un domas šīs ceļas un plīvo un zeļ

Un skaistākās tekas min,

Tās ceļu tautas pili tev ceļ,

Ko paaudžu paaudzes zin.

kui tume zigurs

Jaunākās Ziņas 24.02.1938 Jānis Žigurs.

Mūžīgā tauta

Vai ilgi vēl tumsā šī zeme vārgs?

Mūs plecus spiež smagi kā nasta.

Vai mūžam man netikt – kas ilgots un dārgs –

vairs cerību zilajā krastā?

Vēl debesīs zvaigznes iedegsies,

un puķes plauks kapiem pāri,

un tavas domas un ilgas ies

caur simtgadu audzēm, un bāri

Ies darbos un cīņas. Drīz plīvosies

brīvs karogs, kas vedīs uz brīvi.

Un tavas ilgas ar tautu ies

uz tautas mūžīgo dzīvi.

kui tume kamara

Dzejas diena 1976 Laimonis Kamara

 

Lauliku talveüksildus

 

Zvaigzne 1985/14, Guntars Godiņš.

 

Dziesminieka ziemas vientulība

(Guntars Godiņš, nepublicēts / avaldamata.)

 

 

Sniegi sijā, un es dziedu,

dziedu skumju dziesmu es,

sniegi virpuļo no vēja,

sāpes nāk no pasaules.

 

Sniegi sijā, un es dziedu,

dziedu skumju dziesmu es,

sniegi krāsies tālā malā,

sirds ar sāpēm pierietēs.

 

Sniegi sijā, un es dziedu,

dziedu skumju dziesmu es,

kamēr vēji manam kapam

pāri ledu, sniegu nes.

 

 

 

 

Laulikule

Zvaigzne 1985/14, Guntars Godiņš

 

Läänemere lained

Zvaigzne 1985/14, Guntars Godiņš.

 

Ma lillesideme võtaks

ma lillesidemema lillesideme laicens

Kāvi 1912/36,  Linards Laicens

Es puķu pušķiti ņemtu

 

Es puķu pušķiti ņemtu

un tevi sietu ar to,

es sietu ar viņu tev’ kopā –

Igauniju nelaimīgo!

 

Es debesu zilumu ņemtu

un sauli mirdzošo,

es dziesu un ausmu ņemtu

un sietu tevi ar to.

 

Un mīlestību es ņemtu,

uzticību, krietnību

un sietu ar viņu es kopā

tev’, dārgo tēviju.

 

Un asins pušķiti ņemtu,

un brāļa sirdi pie tā,

un sietu ar viņu tev’ kopā –

Igaunija nelaimīga!

ma lillesideme kempe

Brīvā zeme 4.04.1934, A.Kempe (arī Jaunākās Ziņas 30.06.1928)

Es ziedu dzīparus ņemtu….

 

Es ziedu dzīparus ņemtu

un sietu tevi tā, –

Tev sietu, vienotu cieši,

ak bēdu bērns, Estija!

 

Es debess gaismu ņemtu,

ņemtu saulīti mirdzošo,

ņemtu rietu, ņemtu ausmu,

un sietu tevi ar to.

 

Un mīlestību es ņemtu,

ņemtu godu un uzticību,

lai sietu un vienotu cieši

tev’, dārgo tēviju!

 

Un asins saites es ņemtu,

ņemtu brāļu sirdi es tā,

lai sietu, vienotu cieši,

tev’ sāpju bērns, Estija!

ma lillesideme jeruma

Tēvijas Sargs 22.02.1935, Lonija Jēruma-Lietiņa

Ziedu vītne

Es ziedu vītni ņemtu,

Lai tevi vienotu

Es sietu ar viņu tevi

Daudz cietuse dzimtene.

 

Es debess zilgsmi ņemtu,

Sauli mirdžošo ņemtu,

Nemtu rietu un ņemtu  ausmu.

Lai tevi vienotu.

 

Un mīlestību es ņemtu,

Uzticību ņemtu un godu,

Un kopā ar tām tevi sietu,

Tu, dārgā Tēvija.

 

Un asins saites es ņemtu,

Ņemtu tautiešu sirdis ar’

Un kopa ar tām tevi sietu,

Daudz cietuse dzimtene.

 

Meri

Dzimtenes atbalss 14.05.1916, Linards Laicēns

Jūra

Pie durvīm man viļņojas jūra,

iet augšup un lejup tā;

še vilnis dzen vilni un vienmē

cits citu sviež krastmalā.

 

Un  rudzulauks viļņojas zeltīts

gar manu pagalmu šurp;

un tēvs mans un māte un svainis –

tie vārtos noraugas turp.

 

Pār mani stāv Igauņu debess,

ši zilzili mirdzošā,

un Igaunijas spīd saule

tā sildošā skaistumā.

 

Ta lendab mesipuu poole

 

Dzejas diena 1976, Laimonis Kamara

 

Minu luule

Dzejas diena 1976, Laimonis Kamara.

 

Mitte igaühele

Zvaigzne 1985/14, Guntars Godiņš.

 

Mu ilus kullakene

mu ilus kullakenemu ilus kullakene laicens

Kāvi 1912/36, Linards Laicēns.

Mana daiļa zeltenīte

 

Mana daiļa zeltenīte,

Ko domā nu atkal tu?

Liec galvu mīlīgi lejup

Un smējies paslēpšu.

 

Mana daiļa zeltenīte,

Ar tevi ko darīšu?

Tev ir tik skaistas acis

Un gribi pie vīra tu.

mu ilus kullakene laicens 1916

Dzimtenes Atbalss 14.05.1916 Linards Laicēns.

Mana daiļa zeltenīte

 

Mana daiļa zeltenīte,

kam tāda domīga tu?

Tu vēlīgi nolaidi galvu

un smējies paslēpšu.

 

Mana daiļa zeltenīte,

ar tevi ko īesākšu?

Tik skaistas tavas ir acis

un gribi pie vīra tu.

 

Noor-Eestile

noor-eestile

Dzimtenes Vēstnesis 7.01.1912, Augusts Gailits.

Jaunai Igaunijai

Mani jūs necildiniet,

Jaunās, spēcīgās liesmas.

Jūsu ceļi ir plāši un tāli,

Bet man ir nedaiļas dziesmas.

Viņas kā chaosi tumšajā naktī

Baigi, tik baigi mirdz.

Viņas ka liktens mans bargais,

Kā saplosīta sirds.

Godājiet plašās tāles,

Godājiet vīrus jūs cēlus,

Spēcīgos tēvijas dēlus,

Kas saulē ir uzauguši.

Jeb arī paši sev vainagus

Saules tveicē pinat,

Tikai ne mani! Kā zināt,

Manai koklei trūkušas stīgas,

Stīgas, stīdzinas mīļās

Nezin vairs ceļa, kur doties –

Viņas bez ceļa nu vilas.

Acis tik gurušas! Krūtīs

Nav vairs spilgtajo jūtu …

Vainagu tam jūs sniedzat,

Kas viņas cienīgs būtu.

Dzimtenes Atbalss 14.05.1916, Linards Laicēns.

Jaun-Igauņiem

 

Jel necienāt jūs manis –

nekad tā nedariet!

Tik sapīgs, melīgs saturs

šim laikam līdzi iet.

 

Ir šausmīgas man dziesmas

un ļauna mana sirds,

tik ļauna, kā mans liktens,  –

nekad! Ko jums lai šķirts!

 

Bet cienāt tādus vīrus,

kas auga gaišumā,

kam zinašanā vainags,

kam darbā skaidrība.

 

Un ja nav tādu vīru,

tos iedomāj’ties tad,

tos krietni domājat kopa –

bet mani, mani nekad!

 

Tos krietni domājat kopa,

mūs’ krietnos sentēvus,

mūs dārgos. dārgos kapus – –

Un senos vadoņus.

 

Tad varbūt būs jums vīri,

kad lieli izaugšat,

kaz būtu jauņiem greznums, –

bet mani, mani nekad!

 

Omakasu

omakasu 1omakasu 2omakasu kamara

Dzejas diena 1976, Laimonis Kamara.

 

Sa magad …

Dzejas diena 1976, Laimonis Kamara.

 

Sa tulid

Zvaigzne 1985/14, Guntars Godiņš.

 

TU NĀCI TĀ KĀ SAULĪTE

(Guntars Godiņš, avaldamata/ nepublicēts)

 

 

Tu nāci tā kā saulīte,

tu atnāci kā rīts,

tu nāci tā kā saulīte,

viss apkārt gaismas tīts.

 

Tu nāci tā kā saulīte,

man spīdēt dvēselē,

tu pazudi kā saulīte

nakts melnā azotē.

 

Siis kui ma laulud olin ära põletanud (Meel paremat ei kannata).

Dzimtenes Vēstnesis 7.01.1912, Augusts Gailits.

Priekš bargās dzīves ceļus loku.

(Kas es savas dziesmas sadedzināju.)

 

Vētra plosās tik nikni un zeme

Ir bezgalīgā tumsā tīta.

Tevi mīlu, mīlu vētru, tumsu –

Dzīve laimīga ir sirdij nepazīta.

Tik baiga, nelaimīga pagātne

Ir manai tautai nabadzīgai.

Un tomēr skaista melodija

Ir viņa manas kokles stīgai.

Laime dzīvē mani tikai vīla,

Tā bij nepielūdzama un barga.

Tomēr cilvēks, kas zem viņas vārga

Priekš bargās dzīves savus ceļus loka.

 

Tallinnas

 

Dzimtenes Atbalss 14.05.1916, Linards Laicēns.

Revelē

 

Pār pilsētu ir migla,

pār ceļu migla guļ, –

tik bieža, drūma migla,

kā mana dvesele.

 

Tu, vecais mūri, stāvi

ar miglu nosedzies,

it ka iz tevis būtu

ši migla cēlusies.

 

Tulevik

tuleviktulevik gailits

Dzimtenes Vēstnesis 5.01.1913, August Gailits.

Nezināšanā

Kas spīd tur tālu jūras miglā,

Kā kuģis būram uzvilktām?

Vai tā tik migla, jeb ar’ spoki

Gar acīm ko redz pazibam?

Jeb tā ir mana sengaita

Cerība, kam jāpiepildās, –

Lai gan tā visu mūžu mani vīla,

Tak atnāk viņa reiz, šī mana mīļa.

Un jautādams uz jūru skatos,

Kā viļņi virpuļos uz priekšu iet –

Vai smieties, diet,

Kad nezināšana priekš dzīves jāstāv man?

Kas spīd tur tālu jūras miglā:

Vai manas cerības reiz piepildisies?

Jeb, miglā slēpdamās, drīz nāve

Kā dzīves valdniece parādīsies?

 

tulevik godins

Zvaigzne 1985/14, Guntars Godiņš.

 

Üle vee

üle vee 1üle vee 2üle vee laicens 1üle vee laicens 2

Dzimtenes Atbalss 14.05.1916, Linards Laicēns.

Pār ūdeņiem

 

Vien’ laiviņa

pār vilņiem iet,

pār viļņiem iet,

pār ūdeņiem.

 

Kā gulbis balts,

pār viļņiem zūd,

pār viļņiem zūd,

pār  ūdeņiem.

 

Prom mīļa iet

un dārga iet

pār viļņiem un

pār ūdeņiem.

 

Skats tālumā

pār viļņiem iet,

pār viļņiem iet,

pār ūdeņiem.

 

Jel nerunā,

jel neviļņo

pār viļņiem un

pār ūdeņiem.

 

Prom mīla nu,

prom dārga nu –

pār viļņiem un

pār ūdeņiem.

Lisa kommentaar

Täida nõutavad väljad või kliki ikoonile, et sisse logida:

WordPress.com Logo

Sa kommenteerid kasutades oma WordPress.com kontot. Logi välja /  Muuda )

Google photo

Sa kommenteerid kasutades oma Google kontot. Logi välja /  Muuda )

Twitter picture

Sa kommenteerid kasutades oma Twitter kontot. Logi välja /  Muuda )

Facebook photo

Sa kommenteerid kasutades oma Facebook kontot. Logi välja /  Muuda )

Connecting to %s